Arī 11.Saeima neieklausās humānisma balsī

(Foto: Ingmārs Līdaka 2012.gada 8.marta Saeimas sēdē cīnās par cietsirdīgas kaušanas metodes aizliegšanu. Autors: Saeima)

Diemžēl arī šis Saeimas sasaukums neieklausījās humānisma balsī un dzīvnieku aizstāvju argumentos un ceturtdien noraidīja deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikumu izslēgt likuma normu, kas atļauj Latvijā lauksaimniecības dzīvniekus kaut saskaņā ar reliģisko kopienu tradīcijām ar cietsirdīgu paņēmienu, bez iepriekšējas apdullināšanas.

Pret priekšlikumu balsoja 36 deputāti, par bija 22, 12 atturējās, bet 18 tautas kalpi dažādu iemeslu dēļ balsojumā nepiedalījās. Balsošanas rezultātus var apskatīt šeit.

Deputāts Līdaka no Saeimas tribīnes atgādināja, ka 2009.gada 17.septembrī steidzamības kārtā Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, pieļaujot rituālo kaušanu un “patiesībā to legalizējot kā biznesa veidu Latvijā”. “Likuma apspriešanas process bija ārkārtīgi necaurspīdīgs, bija pilnīgi skaidri redzams, ka šos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā lobē Tautas partijas pārstāvji,” uzsvēra Līdaka.  Deputāts atzīmēja, ka neviena no biznesa attīstības prognozēm, kuru vārdā tika pazemināti dzīvnieku labturības standarti, tā arī nepiepildījās - pēc 2011.gada sākuma datiem „Viesuļos” lielākoties ir kauti Igaunijā iepirkti liellopi, jo “latviešu zemnieks spēj izaudzēt tik kvalitatīvu liellopu, ka tas ir pieprasīts dzīvā veidā gan Turcijā, gan Vācijā, gan daudzviet citur un nevienam nav īstas vēlēšanās  šo uzņēmumu arī šādā veidā atbalstīt”.
Līdaka atgādināja, ka reliģiskā kaušana ir aizliegta Zviedrijā, Norvēģijā, Šveicē, Īslandē, vairākas valstis šādu aizliegumu apspriež. Daudzviet Eiropā tiek pieļauta rituālā kaušana tikai kopienu vajadzībām, tātad ar nosacījumu, ka netiek gūta peļņa, nemaz nerunājot par eksportu, uzsvēra deputāts. “Latvija kā vienmēr mēģina to, kas visiem izkrīt no ratu pakaļas, tomēr savākt, arī savā likumdošanā,” ar nožēlu konstatēja deputāts, aicinot uzklausīt Dzīvnieku aizsardzības, ētikas padomes viedokli un izslēgt reliģiskās kaušanas iespēju no likuma. “Nevar būt tā, ka mēs vienu dienu esam ētiski, citu dienu atkal neesam ētiski. Vai nu mēs esam, vai mēs neesam,” sacīja Līdaka.
Deputāte Ilma Čepāne deputātiem citēja Eiropas Veterinārārstu federācijas oficiālo viedokli, ka no dzīvnieku labturības viedokļa un respektējot dzīvniekus kā justspējīgas būtnes, dzīvnieku kaušana bez iepriekšējas apdullināšanas ir nepieņemama jebkādos apstākļos. “Sabiedrībā ir cilvēki, kas uz mežu vienmēr skatīsies tikai kā uz baļķu kaudzi, ir cilvēki, kas uz mājdzīvniekiem skatīsies kā uz gaļas blāķi vai kā uz kotleti, bifšteku vai steiku savā šķīvī. Es tiešām aicinu jūs būt humāniem un neskatīties uz mājdzīvniekiem šādā rakursā,” aicināja deputāte.
Īpaši viņa vērsās pie Zatlera reformu partijas, kura 2009.gadā nebija Saeimā. „Ja jūs esat šeit nākuši, lai veiktu reformas, tad šī ir viena no tām reformām, lai tiešām sabiedrība kļūtu humānāka,” uzsvēra politiķe.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule atzina, ka “skatoties uz smaidīgajām sejām” Saeimas sēžu zālē, “šī runāšana ir tukšā gaisā”. “Apelēt pie sirdsapziņas “dzīvnieku fermā” ir velti,” ar nožēlu atzina deputāte. Kursīte – Pakule norādīja, ka “cerības uz to, ka līdzīgi kā ēģiptiešu mitoloģijā govs dzemdē zelta teļu, nudien nepiepildījās un arī nepiepildīsies”. “Upurjērs, kā to uzsver dzīvnieku aizstāvji, ir izrādījies pilnīgi bezjēdzīgs. Mēs varam turpināt bezjēdzības, jo bezjēdzībai, kā zināms, robežu nav. Bet mēs varam arī neturpināt bezjēdzības, respektējot to, kurā valstī, kurā pasaules daļā mēs dzīvojam, un kādām tradīcijām sekojam un kādām nesekojam,” sacīja deputāte.

Debatēs iesaistījās arī deputāts Andrejs Judins, kurš jautāja: “Vai drīkst biznesu būvēt uz cietsirdības?” “Vai tiešām cietsirdība ir vietā mūsu likumos? Šeit nav runa par tautsaimniecību. Ir dažādi projekti, kas var tikt realizēti, pārkāpjot ētikas normas. Vai mēs atbalstītu tādus? Mēs varam sākt ražot narkotikas, mēs varam pelnīt naudu tieši atbalstot prostitūciju... ir arī vairākas citas iespējas pelnīt naudu. Bet ir ētikas jautājumi. Un cietsirdīgi slepkavot dzīvniekus nav normāli,” sacīja deputāts.

Savukārt deputāts Gunārs Rusiņš kā karavīrs, kurš izgājis karu, norādīja, ka “nevajadzētu salīdzināt apdullināšanu ar strāvu un dažādām citām metodēm ar elementāru rīkles pārgriešanu”. “Es zinu, ko tas nozīmē un kā jūtas gan dzīvi cilvēki, gan arī lopi, kam pārgriež rīkli, un, kamēr asinis tek, viņi vēl ir pie apziņas,” sacīja tautas kalps.

No deputātiem, kuri no Saeimas tribīnes iestājās par cietsirdīgās metodes saglabāšanu, ar visšokējošāko atklāsmi nāca klajā deputāts Dzintars Ābiķis (tagad “Vienotība”, 2009.gadā Tautas partija), kurš atzina: “Es [..] pieņēmu savā laikā atbalstošu lēmumu dzīvnieku rituālai kaušanai, un es absolūti nemaz nekaunos, ka es toreiz lobēju atsevišķu – jā, atsevišķu! – uzņēmēju intereses.”

Ar pilnu debašu tekstu var iepazīties Saeimas mājas lapā, sēdes atšifrējuma fragmentos 005 līdz 011.

Jau vēstīts, ka likuma grozījumu ierosināja Latvijas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (Padome), kas uzskata, ka 2009.gadā lielā steigā pieņemtais tiesiskais regulējums saistībā ar dzīvnieku kaušanu reliģiskajiem rituāliem nav sasniedzis mērķi, kura dēļ tika pieņemts – nest ekonomisko labumu tautsaimniecībai, tāpēc ir no likuma izslēdzams.

Padome norāda, ka vairāk nekā divu gadu laikā neviena no prognozēm, uz kuru pamata Latvijā tika krasi pazemināti lauksaimniecības dzīvnieku labturības standarti un ieviesta cietsirdīga un nacionālajām tradīcijām sveša kaušanas metode, nav piepildījusies. Jau nepilnu gadu pēc parlamenta lēmuma atļaut Latvijā kaut lopus bez apdullināšanas uzņēmums, pēc kura ierosinājuma šī kaušanas metode tika steidzamības kārtībā iekļauta likumā - SIA „Viesuļi” -, bankrotēja, tā arī nenoslēgusi solīto daudzmiljonu līgumu par ‘halal’ gaļas piegādi Zviedrijai. Šobrīd uzņēmuma kautuvei jau trešo reizi mainījušies īpašnieki.

Kopumā pagājušajā gadā Latvijā saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām metodēm nokauti 2317 liellopi jeb 2,5% no kopējā nokauto liellopu skaita un 269 aitas jeb 2,4% no kopējā nokauto aitu skaita.

Dzīvnieku drauga fonds un DzSOS pievienojas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes viedoklim, ka tiesiskais regulējums saistībā ar dzīvnieku kaušanu reliģiskajiem rituāliem pat teorētiski nav sasniedzis mērķi, kura dēļ tika pieņemts. Solītie ieguvumi Latvijas lauksaimniecībai un ekonomikai kopumā nav sasniegti un parlamenta „zaļā gaisma” cietsirdīgu kaušanas metožu ieviešanai 2009.gadā pašlaik galvenokārt noder tikai uzņēmumiem ar neskaidru struktūru un kapitāla izcelsmi.

Vairāk informācijas par 2009.gada notikumiem lasi šeit.

Mūsu atbalstītāji

 

Ziedot.lv