ATKLĀTĀ VĒSTULE par bezsaimnieku kaķu sterilizācijas programmu Rīgā

Rīgas mēram Nilam Ušakovam
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejai
Rīgas domes Mājokļu un vides deparatmentam
Masu medijiem

Ceturtdien, 15.decembrī, publiskajā telpā izskanēja informācija par Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides komitejas iecerēm mainīt bezpajumtes kaķu sterilizācijas programmas principus, paredzot, ka pašvaldība piedalīsies sterilizācijā ar savu finansējumu tikai tad, ja daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji kopsapulcē būs par to vienojušies un arī paši līdzfinansēs šo pasākumu 50% apmērā (Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas 15.decembra preses relīze). Tāpat komiteja un Mājokļu un vides departaments aicinājis namu apsaimniekotājus ļaut ziemā kaķiem uzturēties pagrabos, bet vietās, kur tas nav iespējams – kaķus eitanazēt vai pārvietot uz citām vietām.

Dzīvnieku aizsardzības organizāciju ilggadējā praktiskā pieredze ļauj apgalvot, ka šīs RD ieceres padarīs par nebijušu līdz šim sasniegto sterilizācijas programmas īstenošanā Rīgā un var novest pie masveida kaķu iznīcināšanas. Līdz ar to vairāku gadu garumā sterilizācijas programmā ieguldītie līdzekļi (aptuveni 30 000 latu gadā) būs tērēti veltīgi, jo dažu gadu laikā pat līdz šim sakārtotajās kolonijās atkal atsāksies nekontrolēts kaķu vairošanās process.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzsver, ka vietās, kur iedzīvotāji ir aktīvi un ieinteresēti risināt ielas kaķu problēmu, lielākoties viss jau tagad ir kārtībā – kaķi gan par pašu līdzekļiem, gan izmantojot RD programmu, ir sterilizēti, ir iekārtotas kaķu mītnes vai nu pagrabos vai īpašās mājiņās. Šīs vietas pierāda “noķer-sterilizē-atlaiž” metodes efektivitāti – dzīves kvalitāte ir uzlabojusies ne tik vien kaķiem, bet arī cilvēkiem, un ielas kaķi no apgrūtinājuma ir kļuvuši par normālu pilsētvides sastāvdaļu.

Problemātiskas ir tieši tās vietas, kur iedzīvotājiem un māju apsaimniekotājiem nav intereses risināt bezpajumtes kaķu problēmu, neviens nerūpējas par dzīvnieku kopšanu un sterilizāciju. Tieši šajās vietās domes atbalsts bija vissvarīgākais - tas ļāva palīdzēt gan kaķiem, gan namu iedzīvotājiem sakārtot kolonijas ar humānām metodēm. Tagad tas būs liegts, jo ir skaidrs, ka šādās vietās iedzīvotāju vairākums lems arī turpmāk nelikties par kaķiem ne zinis un nekādu  līdzfinansējumu sterilizācijai neatvēlēs.

Jāņem vērā, ka bieži vien kaķi neuzturas tikai pie vienas mājas - to dzīves areāls aptver vairākas mājas un koplietošanas teritorijas ap tām. Ja vienošanās par kaķu aprūpi vienas mājas ietvaros atsevišķos gadījumos pat varētu būt iedomājama, tad vairāku māju kopīgas rīcības iespēja ir tuvu nullei. Tāpat Rīgā ir simtiem vietu, kur kaķi dzīvo nevis pie daudzdzīvokļu mājām, bet uzņēmumu, bērnudārzu, slimnīcu teritorijās, pamestās rūpnīcās, neapsaimniekotos un nevienam nepiederošos graustos un tamlīdzīgās bezsaimnieka vietās.

Nesakārtojot šādas problemātiskas vietas, bezpajumtes kaķu problēma pilsētā augs dinamiskā progresijā – kaķu skaits aizvien palielināsies, būs aizvien vairāk slimu dzīvnieku un novārgušu kaķēnu, māju apkārtnē veidosies aizvien antihigiēniskāki apstākļi, iedzīvotāji būs aizvien neapmierinātāki un prasīs risinājumus.

No namu apsaimniekotāju viedokļa ērtāka var šķist otra piedāvātā “alternatīva” – visus kaķus pārvietot uz citām vietām vai eitanazēt. Jau nākamajā dienā pēc domes izplatītās informācijas dzīvnieku aizsardzības organizācijas saņēma ziņas no koloniju kopējiem, ka namu apsaimniekotāji sajūsmā berzē rokas un plāno koloniju likvidēšanu. Taču dome ir piesardzīgi noklusējusi, kurp tieši kaķus varētu pārvietot, kas arī ir saprotams, jo tādu vietu nav. Līdz ar to vienīgā iespēja ir - nāve.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzsver, ka, koloniju likvidējot (pārvietojot vai eitanazējot), bezpajumtes kaķu problēmu nevar atrisināt - agri vai vēlu tie uzradīsies no jauna. Ielu kaķi nekrīt no gaisa un neaug kokos, viņus radām mēs paši, cilvēki. Pietiek tikai ar vienu nelietīga saimnieka uz ielas izmestu nesterilizētu kaķeni un vienu  nekastrētu mājas runci, kas izlaists pastaigā, lai būtu radīts nākamās kolonijas iedīglis, un pēc dažiem gadiem būtu atkal jālemj – ko darīt? Galu galā arī pārvietošana un eitanāzija maksā naudu – ne mazāku, ja ne pat lielāku kā sterilizācija, turklāt tas ir bezjēdzīgs tēriņš, jo kaķi radīsies atkal un atkal, un atkal būs jāmaksā par to nogalināšanu.

Ar šādu lēmumu Rīgas dome arī liegtu aizsardzību simtiem ielas kaķu, jo Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka sterilizētie kaķi nav uzskatāmi par klaiņojošiem dzīvniekiem un tiem ir tiesības dzīvot daudzdzīvokļu māju tuvumā, bet nesterilizētie – nav, tātad tie jāizķer. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas atgādina, ka saskaņā ar likumu par klaiņojošiem dzīvniekiem ir atbildīgas pašvaldības, kurām tie pēc noķeršanas vismaz 14 dienas jāuztur patversmē. Vai Rīgas domei ir patversme, kur izmitināt visus 200 000 Rīgas ielu kaķu?

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskata, ka ir liekulīgi aicināt namu apsaimniekotājus atvērt pagrabus, bet tajā pašā laikā sagraut daudz būtiskāku, ilglaicīgāku un ilgtermiņā rezultatīvāku un izmaksu efektīvāku sistēmu. Protams, ir jāvairo cilvēku atbildība par ielu kaķiem, taču RD piedāvājums diemžēl nav veids, kā to var panākt. Iecere uzkraut rūpes par ielu kaķiem iedzīvotājiem ir pašvaldības mēģinājums izvairīties no sava likumā noteiktā pienākuma izpildes.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzsver, ka sabiedrība jau tagad piedalās ielu kaķu problēmas risināšanā ar saviem līdzekļiem – tos iegulda gan koloniju barotāji, kuri, saprotot, cik svarīgi ir nepieļaut kaķu skaita pieaugumu, sterilizācijai tērē savus bieži vien jau tā ārkārtīgi niecīgos līdzekļus, gan dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas par ziedojumiem organizē savas ielas kaķu sterilizācijas programmas. Piemēram, biedrība “DzīvniekuSOS” projekta “Pilsētas kaķu dzīve” ietvaros kopš 2008.gada līdz šim ir sterilizējusi vairāk nekā 1500 bezpajumtes kaķu, iztērējot tam vairāk nekā 20 000 latu iedzīvotāju saziedotās naudas. “Dzīvnieku drauga fonds” un patversme “Dzīvnieku draugs” 2011.gadā līdz šim bezsaimnieku dzīvnieku aprūpei Rīgas pilsētā ir izlietojuši: veterinārai aprūpei - 8766 latus, barībai un medikamentiem – 28 392  latus, sterilizēti 129 kaķi un 65 suņi.

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas iestājas par sistemātisku un mērķtiecīgu sterilizētu kaķu koloniju veidošanu Rīgas pilsētvidē, pašvaldības piešķirtos līdzekļus novirzot problemātiskajām vietām – ēkām, kur iedzīvotāju vienaldzības dēļ notiek nekontrolēta kaķu vairošanās, mazturīgo cilvēku aprūpētām bezpajumtes kaķu mītnes vietām, sabiedrisko ēku, uzņēmumu un bezsaimnieka īpašumos mītošām kolonijām, kā arī jau līdz šim sterilizēto koloniju uzturēšanai kārtībā.

Vienlaikus ar dažādām metodēm, tai skaitā pašvaldības līdzfinansējumu, jāuzmundrina un jāatbalsta tie nami, kur cilvēki jau darbojas paši.
Pasaulē jau sen ir aksioma, ka sistemātiska un regulāra "noķer-sterilizē-atlaiž" programma ir visefektīvākais un vishumānākais veids, kā risināt ielu kaķu problēmu, bet to nevar izdarīt bez pašvaldības finansējuma. Pat ja tie ir salīdzinoši nelieli līdzekļi, tos tērējot sistemātiski un prātīgi, ir panākams būtisks uzlabojums, ko pierāda daudzas vietas Rīgā, kur kolonijas ir sakārtotas.

“Dzīvnieku SOS” un Dzīvnieku drauga fonds aicina Rīgas domi nepieņemt gala lēmumu par izmaiņām sterilizācijas programmas īstenošanā bez plašas diskusijas, rūpīgas situācijas analīzes (piemēram, veicot namu apsaimniekotāju aptauju par gatavību līdzfinansēt sterilizāciju) un konsultācijām ar dzīvnieku aizsargiem. Organizācijas pauž gatavību sadarbībā ar domi strādāt pie sterilizācijas programmas uzraudzības un kontroles sistēmas pilnveides un sabiedrības izglītošanas.

Mūsu atbalstītāji

 

Ziedot.lv