Babītes nāves nometne – traģiskais stāsts par iestāžu impotenci

Babītes nāves nometne – traģiskais stāsts par iestāžu impotenci

Reaģējot uz līdzcietīgu garāmbraucēju ziņojumiem,  DzīvniekuSOS 2008.gada 8.augustā kādās Babītes pagasta Sēbruciema mājās atklāja šokējošus dzīvnieku labturības prasību pārkāpumus, kā rezultātā aptuveni desmit suņi bija novesti katastrofālā veselības stāvoklī. Taču šim stāstam nav laimīgu beigu...

Laikā no 2008.gada 4.līdz 8.augustam „DzīvniekuSOS" saņēma vairākus iedzīvotāju ziņojumus par to, ka Babītes pagasta Sēbruciemā, kādu māju apkārtnē klaiņo vairāki suņi, kas ir kritiskā novājēšanas stadijā un kuriem pilnībā nogājis apmatojums. 2008.gada 8.augustā garāmbraucējs Oskars Ulps uz biedrības elektronisko pastu atsūtīja šokējošus fotoattēlus, kuros bija redzami trīs skeletiem līdzīgi suņi bez apmatojuma.

Tai pašā dienā „DzīvniekuSOS" apsekoja šo adresi un konstatēja, ka mājās „Rogas" atrodas nenosakāms skaits (vismaz 20) suņu, lielākā daļa no kuriem ir kritiskā novājēšanas stadijā, daļēji vai pilnībā zaudējuši apmatojumu. Suņi bija burtiski noklāti ar blusām, ar asiņojošām nokasījumu brūcēm un jēlumiem. Daļa suņu atradās pagalmā, daļa – ieslēgti mājā.

Dzīvnieku īpašniece apgalvoja, ka suņi ir tik sliktā stāvoklī, jo aptuveni pirms mēneša tos kāds ļaunprātīgi saindējis ar antifrīzu. Diagnozi par saindēšanos ar antifrīzu esot uzstādījis pagasta veterinārārsts un suņiem tiekot nodrošināta ārstēšana atbilstoši viņa norādījumiem. Uz jautājumu, kāda ārstēšana suņiem tiek nodrošināta, dzīvnieku īpašniece uzrādīja medikamentu „Tavegil", sēra ziedi un ziedi niezes noņemšanai. Neviens no medikamentiem nebija veterinārmedicīnisks, kā arī neviens no tiem, saskaņā ar lietošanas instrukciju, nav paredzēts saindēšanās ārstēšanai.

Tāpat īpašniece informēja, ka pēc veterinārārsta ieteikuma veicot regulāru suņu atblusošana divas reizes nedēļā, un uzrādīja divus flakonus ar spēcīgas iedarbības aerosolu tarakānu, skudru un citu lidojošu un rāpojošu insektu iznīcināšanai. Minētā aerosola lietošanas instrukcijā ir norādīts, ka pirms tā lietošanas no telpām jāizved mājdzīvnieki un pēc lietošanas telpas labi jāizvēdina.

Ņemot vērā dzīvnieku kritisko stāvokli un īpašnieces nevēlēšanos sadarboties, „DzīvniekuSOS" izsauca uz notikuma vietu Valsts policijas Rīgas Reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa darbiniekus, kas pieņēma lēmumu par suņu izņemšanu un nodošanu biedrībai.

Laikā, kad notikuma vietā strādāja Valsts policijas darbinieki, ieradās kāds Babītes pagasta padomes deputāts, kas kategoriskā tonī centās pārtraukt policijas un „DzīvniekuSOS" darbību, norādot, ka, viņaprāt, nekādi pārkāpumi nav pieļauti un suņiem tiek nodrošināti piemēroti apstākļi. Vēlāk līdzīgus pārmetumus biedrībai „DzīvniekuSOS" telefoniski izteica arī pagasta veterinārārsts.

Tā kā īpašniece aktīvi pretojās policijas lēmuma izpildei un atteicās ielaist policijas darbiniekus mājās, 8.augustā izdevās atņemt tikai četrus suņus – trīs pieaugušus un aptuveni 4 mēnešus vecu, ļoti novārgušu kucēnu. Visi suņi nekavējoties tika nogādāti veterinārajās klīnikās.

Diemžēl kucēnu izglābt neizdevās un tas nākamajā dienā veterinārajā klīnikā mira. Pārējiem izņemtajiem suņiem sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēta vispārēja organisma atūdeņošanās, nepietiekama uztura radīti veselības traucējumi, dermatozes, smaga ārējo un iekšējo parazītu invāzija. Vetārsti bija šokā par suņu stāvokli.

Biedrība „DzīvniekuSOS" vērsās ar iesniegumiem Valsts policijā un Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai sauktu dzīvnieku īpašnieci pie likumā paredzētās atbildības, kā arī nodrošinātu pārējo suņu atsavināšanu. Tāpat biedrība vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā un Latvijas Veterinārārstu biedrībā, lūdzot izvērtēt pagasta veterinārārsta rīcību, neziņojot par būtiskiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem.

Taču Latvijas atbildīgās iestādes pat šādā kliedzošā gadījumā tā arī neko nespēja izdarīt. Neraugoties uz DzīvniekuSOS liecībām, mediju interesi un faktu, ka drīz vien pēc tam mira vēl vairāki suņi, krimināllieta pret saimnieci tika izbeigta un mājā palikušie dzīvnieki tika uzticēti tā paša veterinārārsta gādībai, kurš iepriekš bija ļāvis dzīvniekiem nonākt līdz katastrofālajam stāvoklim. Nozīmīgs arguments bija Pārtikas un veterinārā dienesta ekspertu atzinums, vietējā vetārsta liecība, ka patiesībā ar suņiem viss ir kārtībā, jo šķūnī bijis ieslēgts barības maiss, un nāves cēlonis ir kaut kas pilnīgi neizprotams, taču nekādā gadījumā ne nobadināšana līdz nāvei. DzīvniekuSOS tika liegta iespēja meklēt jaunas mājas nelaimīgajiem suņiem, izņemot tos dažus, kurus izdevās noķert un aizvest pirmajā dienā.

Pēc vairāku mēnešu ārstēšanās visi trīs DzīvniekuSOS aprūpē palikušie suņi pamazām atkal sāka izskatīties pēc suņiem, un nu pienāca brīdis, kad vislielākās grūtības radīja uzvedības problēmas – dzīvnieki neprata kontaktēties ar cilvēkiem un vienīgā viņu interese bija – ēst, ēst un ēst…

Taču ar mīlestību var panākt visu, un galu galā šie nelaimīgie radījumi atkal kļuva par suņiem – laimīgiem, rotaļīgiem, bezgala uzticīgiem saviem saimniekiem. Tomēr drošības apsvērumu dēļ DzīvniekuSOS nevar izpaust, kas ir šo suņu jaunie saimnieki, jo tad likums liktu viņus atdot atpakaļ un vēlreiz pārvērst skeletos…

Babītes nāves nometne