Rokijs ir viens no mūsu skumjajiem stāstiem ar gandrīz laimīgām beigām.

Tas sākās Purvciemā, kādas autostāvvietas teritorijā, kur bez saimnieka aprūpes dzīvoja
divi skaisti un gudri vācu aitu šķirnes suņi. No sākuma mums šķita, ka saimnieks ir aizmirsis par dzīvniekiem, taču izrādījās, ka viņš nav tos gluži pametis likteņa varā, taču pārlieka uzticēšanās negodprātīgiem cilvēkiem un paša materiālās likstas nebija ļāvušas vīram pienācīgi parūpēties par Rokiju un viņa draugu Argo.

Abi milzīgie „vilki" dzīvoja būdās, kas varētu būt piemērotas labākajā gadījumā vidēja izmēra sunim – suņu puikas šajā būdā nevarēja pat iegulties, kur nu vēl izstiept ķepas vai iekārtoties ērti. Būdas bija tik mazas, ka tajās pat nebija iespējams ieklāt salmus vai segas – tad pašiem suņiem vietas vairs neatlika… “Vilki” pārtika no pabirām, ko viņiem atmeta cilvēki, kam, kā vēlāk izrādījās, suņu saimnieks regulāri bija devis naudu, un žēlsirdīgu garāmgājēju pasniegtā.

Turklāt suņu vectētiņš Rokijs bija smagi slims – viņam bija ielaists sēklinieku audzējs, jau sasniedzis tādus apmērus, ka ārsti, pie kuriem DzīvniekuSOS suni nogādāja, atzina, ka ko tādu savā praksē dzīvam sunim nav redzējuši. Slimības dēļ Rokijs patstāvīgi cieta sāpes, viņam bija pilnībā nogājis kažoks, tomēr viņš joprojām bija īsts vācu aitu suns – pašcieņas pilns, uzticams un neuzpērkams.

Neticamā kārtā izrādījās, ka, neraugoties uz cienījamo vecumu – Rokijs bija jau 12 gadus vecs – viņa veselības stāvoklis ir pietiekami labs, lai operētu. Turklāt operācija bija veiksmīga, Rokijs drīz vien atveseļojās un atguva krāšņu kažoku.

Kamēr Rokijs veseļojās, DzīvniekuSOS vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) ar iesniegumu, prasot konfiscēt Rokiju un viņa bēdubrāli Argo un nodot DzīvniekuSOS jaunu saimnieku meklēšanai. Diemžēl PVD šo lūgumu noraidīja un atdeva abus suņus viņu īpašniekam, kurš apsolījās turpmāk par suņiem pienācīgi rūpēties.

DzīvniekuSOS neizdevās novērst Argo aizvešanu uz suņu saimnieka pašreizējo dzīvesvietu attālā Latvijas lauku apvidū, taču izdevās panākt tikšanos ar viņu. Šis cilvēks DzīvniekuSOS skaidroja, ka nav zinājis par abu suņu drausmīgajiem dzīves apstākļiem, jo personīgu problēmu dēļ atstājis tos paziņu aprūpē un bijis pārliecināts, ka par atstātajiem līdzekļiem suņi tiek labi baroti un kopti.

Sarunā DzīvniekuSOS guva pārliecību, ka saimnieks ir abiem suņiem  patiesi pieķēries un dziļi pārdzīvo notikušo, taču ne viņa toreizējie dzīves apstākļi, ne materiālais stāvoklis neļāva viņam pienācīgi gādāt par diviem lielajiem aitusuņiem, īpaši Rokiju, kuram līdz pat mūža beigām bija nepieciešama sevišķa kopšana.

Tāpēc Rokijs palika DzīvniekuSOS aprūpē un tika iemitināts dzīvnieku viesnīcā “Kalndores", kur saņēma medikamentu kursu reimatisma un artrīta ārstēšanai.  Ilgstoši bez kažoka dzīvodams aukstumā un mitrumā nepiemērotā būdā, 12 gadus vecais suns biaj ieguvis pamatīgas locītavu sāpes. Daļēji Rokija ārstēšanos un uzturēšanos viesnīcā sedza viņa saimnieks.

Neraugoties uz cienījamo vecumu un sāpēm kājās un krustos, Rokijs visu atlikušo mūžu bija laimīgs, enerģisks un dzīvespriecīgs. Pēc operācijas viņš nodzīvoja vēl vairākus gadus, un devās uz labākiem medību laukiem, “Kalndoru” saimnieces Natālijas mīļi aprūpēts un labu vārdu pavadīts.