Tolaik pusotru gadu vecajai suņu meitiņai Šainai neticams brīnums palīdzēja izdzīvot apstākļos, kuros divi citi suņi zaudēja dzīvību.

Šaina piedzima pusmežonīgu suņu barā mazdārziņu teritorijā Krustpils ielas rajonā. Savu bērnību viņa pavadīja kopā ar mammu, brālīšiem un māsiņām, pusbrāļiem un pusmāsām un daudziem citiem, kopā ap piecpadsmit suņiem. Viņiem visiem bija arī saimniece – cilvēks, kas varbūt arī mīlēja savus suņus, taču vēl vairāk – alkoholu.

Tāpēc Šainai un viņas draugiem reizēm nebija ko ēst un dzert, reizēm saimnieces iereibušie dzērājbiedri darīja viņiem pāri. Ziemā bija auksti, vasarā – karsti, taču citu dzīvi Šaina nepazina, tāpēc bija līksma, draiska un pacietīgi panesa visas grūtības.

Kādu dienu Šainas dzīvē sākās savādas pārmaiņas - viņa atklāja, ka ir dienas, kad viņa kļūst sevišķi simpātiska suņu puišiem, un arī viņai pašai šajās dienās suņu džentlmeņi patika labāk nekā dāmas. Reizēm šajās dienās viņai izdevās papriecāties, bet visbiežāk saimniece viņu un citas kucītes ar līdzīgu bēdu uz vairākām dienām ieslēdza netālu esošajā dārza būdiņā.

Tā notika arī 2006.gada jūlija karstajās dienās - Šainas saimniece un kāds kaimiņš viņu un vēl divus suņus ieslēdza būdā, kuras skārda jumts vairāk nekā 30 grādu karstumā bija nokaitis gluži sarkans. Nebija ne ēdiena, ne ūdens, būdā valdīja neciešams karstums, un suņi, izmisumā skrāpējot durvis un sienas, skaļi gaudojot, sauca pēc palīdzības.

Taču dienas gāja, durvis neatvērās un saimniece nerādījās. Trīs suņi drausmīgās mokās centās caur slāpēs sakaltušajām mutēm ievilkt sakarsēto gaisu slāpstošajās plaušās. Viņi vairs nespēja ne gaudot, ne skrāpēties, un ceturtajā dienā abi lielākie suņi nomira. Šaina, apziņai zūdot, gulēja starp viņiem un juta, kā mirušie pamazām atdziest, bet simtiem blusu no līķiem pārceļo uz viņas izžuvušo ķermeni, lai izsūktu pēdējo asins lāsi…

Kad DzīvniekuSOS, reaģējot uz ziņojumu par it kā nepiemērotos apstākļos turētu kucēnu, ieradās Krustpils ielas dārziņu teritorijā, Šaina un abi pārējie suņi vairāk nekā 30 grādu karstumā bez ūdens un ēdiena bija pavadījuši ieslēgti būdā vairāk nekā nedēļu, jo suņu saimniece bija nomirusi. Cilvēks, ar kuru kopā viņa suņus ieslēdza, viņas piedzīvotājs, kurš zināja par suņu atrašanos būdā, kā arī apkārtējo dārza būdiņu apdzīvotāji vairākas dienas bija klausījušies drausmīgās mokās mirstošo suņu gaudas, taču nevienam no viņiem neienāca prātā dzīvniekus atbrīvot.

Kad DzīvniekuSOS atlauza būdas durvis, mirušo suņu līķi jau bija sākuši sadalīties, bet Šaina, ar pilnībā atūdeņojušos organismu, pārklāta ar kustīgu tūkstošiem blusu veidotu paklāju, bija dzīva!

DzīvniekuSOS sunīti nekavējoties nogādāja dzīvnieku patversmē „Dzīvnieku Draugs", taču cerības, ka viņa pēc pārciestā varētu izdzīvot, bija niecīgas. Šainas organisms bija tiktāl atūdeņojies, ka vairs nespēja uzņemt šķidrumu. Pastāvēja bažas, ka iekšējie orgāni vairs nedarbojas, turklāt sunīte no pārdzīvotā bija dziļā šokā un depresijā…

Tomēr notika brīnums - Šaina izdzīvoja un atveseļojās neticamā ātrumā. Acīmredzot, viņai - šai draiskajai, mazliet blēdīgajai suņu  meitenei - šajā pasaulē ir lemts kāds īpašs uzdevums, par ko daudz var pastāstīt viņas jaunie saimnieki!

Tā kā šāda rīcība ir kriminālnoziegums, DzīvniekuSOS izsauca Valsts policiju, kas par notikušo ierosināja kriminālprocesu. Taču, kā jau bieži vien, lieta beidzās ar čiku, jo – kāds pārsteigums (vai arī – kāds atvieglojums policijai!) -  izrādījās, ka nav jau neviena, ko saukt pie atbildības – suņu saimniece, kas dzīvniekus ieslēdza, taču bija mirusi…